Diabēts un ģimene

Līga Ēriksone, Liepājas diabēta biedrības valdes locekle

Starptautiskā Diabēta federācija 2018. / 2019. gadu ir pasludinājusi par laiku, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta ģimenei un diabētam – savstarpējām attiecībām ģimenē, ģimenes locekļu iesaiste pacientu ar cukura diabētu aprūpē u.c.

2018. gada 1. jūlijā provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1 miljons 926 tūkstoši (Centrālās statistikas pārvalde, 2018). 2017.gadā Latvijā reģistrēti 91 571 pacienti ar cukura diabētu, no tiem Kurzemes reģionā – 11 454 (Slimību profilakses un kontroles centrs, 2018). Šie dati parāda, ka cukura diabēts Latvijā ir gana nozīmīga un aktuāla veselības problēma. Reģistrēto pacientu ar cukura diabētu skaita attiecība pret Latvijas iedzīvotāju skaita liek domāt, ka šī slimība Latvijā skar gandrīz katru ģimeni līdz ar to svarīgi ir domāt par cukura diabētu arī ģimenes kontekstā.

Pasaulē vairāk nekā 425 miljoni cilvēku dzīvo ar cukura diabētu (International Diabetes Federation, 2018). Viens no diviem cilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts tas nav diagnosticēts. Agrīna diagnostika un ārstēšana ir būtiska, lai palīdzētu novērst vai aizkavēt dzīvībai bīstamās komplikācijas. Zināt cukura diabēta radītos simptomus un pazīmes nozīmē pasargāt sevi un savu ģimeni.

Cukura diabēta radītās fiziskās, garīgās, emocionālās un sociālās sekas ir savstarpēji saistītas. Problēmas vienā no šīm jomām rada problēmas pārējās.

Katra hroniska saslimšana prasa pielāgošanos un tai ir vajadzīgs laiks. Būtībā slimība cilvēkam rada krīzes situāciju, ar tai sekojošām krīzes norises stadijām:

• šoka fāze – Ir grūtības loģiski domāt, jo emocijas ņem virsroku. Ir neizpratne par to, kā tas varēja notikt.
• reakcijas fāze – Emocionālās izpausmes – skumjas, bēdas, reizēm ir vēlme raudāt. Citā rodas agresija. Var parādīties arī fiziski simptomi – miega traucējumi, bezmiegs. Šajā brīdi ir svarīgi runāt par savām sajūtām, emocijām. Ja nepieciešams, var ar interesējošiem jautājumiem vērsties pie diabēta aprūpes komandas – ģimenes ārsta, ārsta endokrinologa, diabēta aprūpes māsas.
• atjaunošanās fāze – Emocionālās reakcijas sāk mazināties, parādās vēlme izprast un izzināt savu slimību, notiek mācīšanās process, piemēram, kā lietot glikometru, kā veikt insulīna injekciju u.c.
• pārorientācijas fāze – Dzīve ar cukura diabētu ir kļuvusi citādāka, bet tā ir pieņemama.

Diabētu nereti sauc par “ģimenes slimību”, jo izmaiņas viena cilvēka dzīvē rada izmaiņas arī citiem ģimenes locekļiem, īpaši tas attiecas uz laiku tūlīt pēc cukura diabēta diagnozes noteikšanas. Taču arī vēlāk dzīves partnerus, bērnus un draugus ietekmē tuvinieka dzīve ar diabētu – dažādi ikdienā veicami pasākumi diabēta kontrolei un ārstēšanai.

Kaut arī diabēta pacientu uzskata par “vājo ķēdes posmu”, kas tuviniekiem visiem spēkiem ir jāatbalsta, tomēr ģimenes spēks ir kopībā, savstarpējā pieņemšanā, izpratnē, atbalstā un drošā patvēruma izjūtā, ko šādas attiecības sniedz. Arī ģimene pārdzīvo psiholoģisko krīzi pēc tikko izdzirdētās diagnozes, ik dienu baidās par kārtējās hipoglikēmijas iespējamību vai dažkārt pat iztēlojas ļaunākos no diabēta vēlīniem sarežģījumiem (piemēram, aklumu, nieru mazspēju, kāju amputāciju) un ir neziņā par to, kā palīdzēt mainīt dzīvi kopumā. Klīniskie pētījumi liecina, ka tuvinieki diabētu mēdz uztvert saasinātāk un nopietnāk, respektīvi – vērtē kā smagāku slimību nekā paši diabēta pacienti.

Pārsvarā diabēta pacienti nezina par tuvinieku trauksmi un uztver savu diabētu mierīgāk un dzīvi ar diabētu vieglāk akceptē un tai pielāgojas, salīdzinot ar tuviniekiem. Vienkārši jautājumi un sarunas var palīdzēt mazināt trauksmi tuvinieku dzīvē! Nepieciešams vienoties par to:

• vai ir vēlme saņemt tuvinieku iesaisti diabēta aprūpē un, ja “Jā”, tad cik lielā daudzumā?
  • vai ir vēlme, lai tuvinieki palīdz kontrolēt uzturu (kādā veidā, cik lielā apmērā)?
  • kā pamanīt hipoglikēmijas pazīmes (piemēram, izmaiņas uzvedībā, fiziskajās spējās) un kā palīdzēt?
  • cik bieži stāstīt par savu veselības stāvokli, lai tuviniekiem nebūtu liekas trauksmes izjūtas, ka veselība var strauji pasliktināties un ka tas var ietekmēt arī viņu dzīvi?

Ir svarīgi atcerēties, ka neviens nav ideāls un bieži vien diabēta menedžments ir kā žonglēšana, kad nepieciešams rast līdzsvaru starp uzturu, medikamentiem, paškontroli, aprūpi, emocijām utt. Tāpēc reizi pa reizei sev un ģimenei atgādiniet, ka esat komanda. Komanda, kas darbojas kopā, un mērķis ir viens – būt veseliem un laimīgiem! Ģimenes un draugu veselīgs atbalsts un iedrošinājums var palīdzēt!

Svarīgas lietas, ko atcerēties:

• Runājiet! Pārrunājiet visu to, kas svarīgs. Risiniet situācijas, pirms konflikta veidošanās.
• Uzdodiet jautājumus un patiesi ieklausieties atbildēs un viens otrā.
• Esiet godīgi savās sajūtās, dalieties ar tām! Dalieties ar emocijām, sajūtām, kas saistāmas ar diabētu un ikdienu, kā arī ar dziļākām sajūtām (ne tikai pozitīvajām, bet arī ar tādām kā vainas sajūta, dusmas, bailes).
• Lēmumu pieņemšanā darbojaties kopā.
• Nosakiet reālas cerības / gaidas. Atcerieties, ka neviens nav perfekts!
• Centieties “iekāpt otra kurpēs” un saprast kā jūtas viņš.
• Palieciet mierīgs un klausieties, pirms reaģējat!

Veidi, kā atbalstīt tuvinieku ar cukura diabētu:

• Vispirms pacentieties uzzināt pēc iespējas vairāk par cukura diabētu, jo vairāk jūs zināt, jo vairāk varat palīdzēt.
• Izpratne par hipoglikēmijas un hiperglikēmijas simptomiem. Ir svarīgi, lai ģimene spētu atpazīt agrīnus zema vai paaugstināta cukura līmeņa asinīs simptomus un prastu atbilstoši rīkoties.
• Piedāvājiet norunāt tikšanos ar ārstu, vajadzības gadījumā izņemiet zāles no aptiekas u.tml. Tikai atcerieties, ka starp atbalsta sniegšanu un pilnīgu pārraudzību / kontroli ir smalka robeža.
• Veiciniet veselīgu ēšanu, atbalstiet veselīga uztura paradumus. Tas palīdzēs ne tikai tuviniekam, bet arī uzlabos jūsu veselību!
• Kopā nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm. Regulāras fiziskās aktivitātes ir tikpat svarīgas kā veselīgs uzturs, jo tās uzlabo pašsajūtu un veicina glikozes līmeņa asinīs uzlabošanos. Darboties kopā ir efektīvāk. Turklāt jums būs palielināta enerģija, mazāks stress un mazāks slimību attīstības risks.
• Esiet pozitīvi! Tas var izklausīties grūti, jo diabēta komplikācijas ir ļoti biedējošas un dzīvībai bīstamas. Tomēr jāpatur prātā, ka diabēta slimnieks par tām jau zina. Diabēta slimnieka draugiem, tuviniekiem un radiem vienmēr ļauties daudz pozitīvām sarunām un pozitīvam atbalstam. Ja vēlaties kontrolēt cukura līmeni – atturieties no stresa!

Cukura diabēts ir dzīvesveids, taču cilvēks, kurš sadzīvo ar diabētu, kā arī ģimene var un drīkst būt laimīgi! Sadarbojoties un atbalstot vienam, otru var sasniegt vairāk!