Biedrība informē, ka ar 2021.gada 18.janvārī biedrības vadītāja Agija Kudrēviča tiešo amata pienākumu dēļ ir atstājusi valdes priekšsēdētāja amata vietu. Šobrīd biedrību vada valdes priekšsēdētāja vietniece Ināra Hedviga Pūpola.

Kā līdz šim, nepieciešamības gadījumā informāciju var iegūt pa tālruni 20007830. Klātienē klienti tiek pieņemti tikai tādā gadījumā, ja nav iespējams informāciju saņemt telefoniski, piemēram, nepieciešams saņemt informatīvos materiālus, samaksāt biedru naudu, ja nav iespējams to izdarīt ar internetbankas palīdzību un citos jautājumos, ja ir tāda nepieciešamība.

Biedrība informē, ka biedru kopsapulce, kura kā ik gadu notika marta mēnesī, šobrīd vēl netiek plānota sakarā ar COVID – 19 pandēmiju, straujo infekcijas riska izplatību un ārkārtas situāciju Latvijā līdz 2021. gada 6. aprīlim. Par turpmāko virzību tiks apziņots katrs biedrs telefoniski.

Liepājas Diabēta biedrība aicina visus interesentus šā gada 16.novembrī apmeklēt biedrības organizētu pasākumu, kas veltīts Pasaules Diabēta dienai. Pateicoties Latvijas Diabēta Federācijas atbalstam, pasākuma pirmajā daļā no plkst. 9-30 tiks veikta cukura un holesterīna līmeņa noteikšana asinīs, no plkst.10-30 lekcijas – kompānijas Pharma Nord pārstāvji pastāstīs par veselīgu uzturu, savukārt Līga Ēriksone stāstījums būs par diabētu un emocijām.
Kā ikgadu, mūsu goda viesis – Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunars Ansins.
Pasākuma laikā – kafijas/tējas pauzes ar pašu gatavotām veselīgām uzkodām.
Uz tikšanos!

Liepājas Diabēta biedrība no 01.05.2019. ir sekmīgi realizējusi Liepājas Domes līdzfinansēto NVO projektu „Veiksmīgs pašmenedžments – cukura diabēta ārstēšanas pamats”. Pasākums notika Ziemupē, Dvēseles veldzes dārzā. Apkopojot piedzīvoto, secinām, ka tika sasniegts projekta mērķis – izglītoti triju paaudžu pacienti ar cukura diabētu un viņu tuvinieki diabēta kontroles un aprūpes jautājumos, nodrošinot psiholoģisku atbalstu un radošu brīvā laika pavadīšanu. Projekta mērķa grupu veidoja 63 personas – 13 bērni, 27 jaunieši un vidējā paaudze, kā arī 23 seniori. Mērķa grupā tika pārstāvēti I un II tipa diabēta pacienti un viņu tuvinieki. 63 mērķa grupu dalībniekiem tika nodrošinātas izglītojoši radošas aktivitātes, kas palīdzēja paaugstināt izpratni par diabēta pašmenedžmenta nozīmi slimības kontrolē un prognozē, kā arī tika sniegts psiholoģiskais atbalsts un praktiskas konsultācijas relaksējošā un kreatīvā vidē. Iegūtas zināšanas ar nozīmīgu ilgtermiņa ieguldījumu.

Veiksmīgi tika īstenotas visas paredzētās projekta aktivitātes:

1. Projekta vadīšana

2. Mērķa grupu atlase

3. Lektoru, nodarbību vadītāju atlase un piesaiste

4. Materiāli tehnisko līdzekļu sagatavošana, iepirkšana un nodrošināšana.

5. Pasākuma organizēšana

6. Pasākuma norise – lekcijas, nodarbības un individuālās konsultācijas

7. Projekta izvērtēšana

8. Projekta atskaišu sagatavošana un iesniegšana

Projekta norise tika izvērtēta pasākuma realizācijas dienā, saņemot atgriezenisko saiti no projekta mērķa grupām, kā arī apspriežot projekta norisi ar projekta vadītāju un organizētājiem Liepājas Diabēta biedrībā 01.07.2019. Mērķa grupas un projekta īstenotāji atzina, ka projekts norisinājies sekmīgi un ir iegūtas zināšanas cukura diabēta pašmenedžmentā, kā arī kreatīvi un relaksējoši pavadīts laiks, gūti jauni kontakti un iespaidi.

Paldies visiem, kas bija kopā ar mums – gan biedriem, gan to ģimenes locekļiem! Jo īpāšs paldies Līgai Ēriksonei un Evijai Siliņai, bez kuru palīdzības šis pasākums nebūtu izdevies!

Vissirsnīgākie pateicības vārdi Ilzei Veilandei, kura ieradās pie mums no Rīgas, lai pamācītu, paskaidrotu un līdzētu rast iespēju sadzīvot ar diabētu!

Biedrība kā viena no sabiedriskā labuma organizācijām citstarp piedalās līdzfinansējuma projektu konkursos, lai tādējādi rastu līdzekļus Biedrības aktivitāšu nodrošināšanai. Šajā gadā Biedrība, piedaloties Liepājas pilsētas pašvaldības organizētajā projektu konkursā, ieguva līdzfinansējumu pasākuma “Pašmenedžments – cukura diabēta ārstēšanas pamats”, kura ietvaros šā gada 29.jūnijā Ziemupē, “Dvēseles veldzes dārzā” (Liepājas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centrā) notiks pasākums diabēta pacientiem un to ģimenes locekļiem, ar mērķi palīdzēt bērnu vecākiem un citiem ģimenes locekļiem iejusties diabēta slimnieka lomā, censties izprast tā vajadzības, pielāgoties situācijām utt.

            Projekta mērķis ir izglītot triju paaudžu cukura diabēta pacientus un viņu tuviniekus diabēta kontroles un aprūpes jautājumos, nodrošinot psiholoģisku atbalstu un radošu brīvā laika pavadīšanu. Projekta aktualitāti un nepieciešamību determinē ierobežotais veselības aprūpes pakalpojumu klāsts cukura diabēta pacientu aprūpē, kur galvenais akcents liekams uz paša pacienta vai viņa tuvinieku izglītotības, informētības un motivācijas līmeni. Izglītots, informēts un motivēts diabēta pacients vai viņa tuvinieki jeb adekvāts cukura diabēta pašmenedžments rezultējas ar labāku slimības vadību un mazāku komplikāciju risku, kas nozīmē mazāku slogu veselības un sociālās aprūpes jomā, saglabājot personas darbaspējas un sniedzot ieguldījumu sabiedrības attīstībā. Projekta mērķauditoriju veido 2 mērķa grupas – 30 dažādu paaudžu un dažādu cukura diabēta tipu pacienti, kā arī 30 viņu tuvinieki, kopā 60 cilvēku.

Biedrības izstrādātais projekts sasaucas ar Biedrības izvirzītajiem mērķiem – 1) atbalstīt sabiedriski nozīmīgu programmu, projektu un pasākumu īstenošanu Liepājas pilsētā; 2) veicināt iedzīvotāju aktivitāti un līdzdalību aktuālu problēmu risināšanā, sekmējot viņu dzīves kvalitāti;       3) veicināt sadarbību starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, kā arī nevalstisko organizāciju starpā.

Pasākuma norises rītā visi pasākuma dalībnieki tiek organizēti nogādāti pasākuma norises vietā Ziemupē, Dvēseles veldzes dārzā. Pēc reģistrācijas tiek veikti veselības mērījumi, kurus nodrošina RSU Liepājas filiālē studējošie topošie mediķi. Katram pasākuma dalībniekam tiek veikti vairāki mērījumi – tiek mērīts pulss un asinsspiediens, kā arī noteikts ķermeņa svars un ķermeņa masas indekss, kā arī glikozes un holesterīna līmenis asinīs. Pēc veselības mērījumiem visi dalībnieki tiek aicināti uz rīta apli, vingrošanu svaigā gaisā. Pēc vingrošanas dalībnieki tiek nodrošināti ar vieglām brokastīm, kafiju un tēju. Pasākuma dalībniekiem tiek nodrošināta 2 stundu lekcija par diabēta aprūpes aktualitātēm un pašmenedžmentu, diabēta aprūpes māsas Ilzes Veilandes vadībā, kas ir pieredzējis speciālists darbā ar diabēta pacientiem. Pēc lekcijas ir paredzēta 1 stundu gara praktiskā nodarbība diabēta paškontroles jautājumos. Pēc lekcijas un nodarbības par aktualitātēm diabēta aprūpē, kontrolē un pašmenedžmentā, tiek organizēta nākamā lekcija par uzturu diabēta pacientiem. Lekciju vadīs Līga Ēriksone, RSU Liepājas filiāles, lektore, māsa. Lekcijas laikā notiek arī kopīgais darbs pie veselības zupas vārīšanas, pēc kā seko pusdienošana un veselības zupas nobaudīšana.

Pēc pusdienām dalībnieki dodas uz 2 stundu psiholoģiskā atbalsta grupas terapiju, ko vada klīniskais psihologs Raisa Immere. Paralēli lekcijām un nodarbībām pasākuma dalībniekiem ir iespēja darboties radošajās darbnīcās, ko vada Dzintra Budovska un Varis Siliņš, kā arī saņemt individuālās konsultācijas sev aktuālajos jautājumos pie diabēta aprūpes māsas un klīniskā psihologa. Vakara izskaņā pasākuma dalībniekiem ir paredzētas vieglas vakariņas. Pēc vakariņām kopīga sadziedāšanās ar Agri Kalniņu, pārrunas par dienā piedzīvoto, dalīšanās emocijās, refleksija. Noslēgumā – pasākuma dalībnieku organizēta atgriešanās Liepājā.

            Pēc kārtējās informatīvās diena 3.jūnijā liela daļa biedru uz pasākumu jau pieteicās, taču vēl ir iespēja to izdarīt, zvanot pa tālruni 20078300 (biedrības vadītājai Agijai Kudrēvičai).

Līga Ēriksone, Liepājas diabēta biedrības valdes locekle

Starptautiskā Diabēta federācija 2018. / 2019. gadu ir pasludinājusi par laiku, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta ģimenei un diabētam – savstarpējām attiecībām ģimenē, ģimenes locekļu iesaiste pacientu ar cukura diabētu aprūpē u.c.

2018. gada 1. jūlijā provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1 miljons 926 tūkstoši (Centrālās statistikas pārvalde, 2018). 2017.gadā Latvijā reģistrēti 91 571 pacienti ar cukura diabētu, no tiem Kurzemes reģionā – 11 454 (Slimību profilakses un kontroles centrs, 2018). Šie dati parāda, ka cukura diabēts Latvijā ir gana nozīmīga un aktuāla veselības problēma. Reģistrēto pacientu ar cukura diabētu skaita attiecība pret Latvijas iedzīvotāju skaita liek domāt, ka šī slimība Latvijā skar gandrīz katru ģimeni līdz ar to svarīgi ir domāt par cukura diabētu arī ģimenes kontekstā.

Pasaulē vairāk nekā 425 miljoni cilvēku dzīvo ar cukura diabētu (International Diabetes Federation, 2018). Viens no diviem cilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts tas nav diagnosticēts. Agrīna diagnostika un ārstēšana ir būtiska, lai palīdzētu novērst vai aizkavēt dzīvībai bīstamās komplikācijas. Zināt cukura diabēta radītos simptomus un pazīmes nozīmē pasargāt sevi un savu ģimeni.

Cukura diabēta radītās fiziskās, garīgās, emocionālās un sociālās sekas ir savstarpēji saistītas. Problēmas vienā no šīm jomām rada problēmas pārējās.

Katra hroniska saslimšana prasa pielāgošanos un tai ir vajadzīgs laiks. Būtībā slimība cilvēkam rada krīzes situāciju, ar tai sekojošām krīzes norises stadijām:

• šoka fāze – Ir grūtības loģiski domāt, jo emocijas ņem virsroku. Ir neizpratne par to, kā tas varēja notikt.
• reakcijas fāze – Emocionālās izpausmes – skumjas, bēdas, reizēm ir vēlme raudāt. Citā rodas agresija. Var parādīties arī fiziski simptomi – miega traucējumi, bezmiegs. Šajā brīdi ir svarīgi runāt par savām sajūtām, emocijām. Ja nepieciešams, var ar interesējošiem jautājumiem vērsties pie diabēta aprūpes komandas – ģimenes ārsta, ārsta endokrinologa, diabēta aprūpes māsas.
• atjaunošanās fāze – Emocionālās reakcijas sāk mazināties, parādās vēlme izprast un izzināt savu slimību, notiek mācīšanās process, piemēram, kā lietot glikometru, kā veikt insulīna injekciju u.c.
• pārorientācijas fāze – Dzīve ar cukura diabētu ir kļuvusi citādāka, bet tā ir pieņemama.

Diabētu nereti sauc par “ģimenes slimību”, jo izmaiņas viena cilvēka dzīvē rada izmaiņas arī citiem ģimenes locekļiem, īpaši tas attiecas uz laiku tūlīt pēc cukura diabēta diagnozes noteikšanas. Taču arī vēlāk dzīves partnerus, bērnus un draugus ietekmē tuvinieka dzīve ar diabētu – dažādi ikdienā veicami pasākumi diabēta kontrolei un ārstēšanai.

Kaut arī diabēta pacientu uzskata par “vājo ķēdes posmu”, kas tuviniekiem visiem spēkiem ir jāatbalsta, tomēr ģimenes spēks ir kopībā, savstarpējā pieņemšanā, izpratnē, atbalstā un drošā patvēruma izjūtā, ko šādas attiecības sniedz. Arī ģimene pārdzīvo psiholoģisko krīzi pēc tikko izdzirdētās diagnozes, ik dienu baidās par kārtējās hipoglikēmijas iespējamību vai dažkārt pat iztēlojas ļaunākos no diabēta vēlīniem sarežģījumiem (piemēram, aklumu, nieru mazspēju, kāju amputāciju) un ir neziņā par to, kā palīdzēt mainīt dzīvi kopumā. Klīniskie pētījumi liecina, ka tuvinieki diabētu mēdz uztvert saasinātāk un nopietnāk, respektīvi – vērtē kā smagāku slimību nekā paši diabēta pacienti.

Pārsvarā diabēta pacienti nezina par tuvinieku trauksmi un uztver savu diabētu mierīgāk un dzīvi ar diabētu vieglāk akceptē un tai pielāgojas, salīdzinot ar tuviniekiem. Vienkārši jautājumi un sarunas var palīdzēt mazināt trauksmi tuvinieku dzīvē! Nepieciešams vienoties par to:

• vai ir vēlme saņemt tuvinieku iesaisti diabēta aprūpē un, ja “Jā”, tad cik lielā daudzumā?
  • vai ir vēlme, lai tuvinieki palīdz kontrolēt uzturu (kādā veidā, cik lielā apmērā)?
  • kā pamanīt hipoglikēmijas pazīmes (piemēram, izmaiņas uzvedībā, fiziskajās spējās) un kā palīdzēt?
  • cik bieži stāstīt par savu veselības stāvokli, lai tuviniekiem nebūtu liekas trauksmes izjūtas, ka veselība var strauji pasliktināties un ka tas var ietekmēt arī viņu dzīvi?

Ir svarīgi atcerēties, ka neviens nav ideāls un bieži vien diabēta menedžments ir kā žonglēšana, kad nepieciešams rast līdzsvaru starp uzturu, medikamentiem, paškontroli, aprūpi, emocijām utt. Tāpēc reizi pa reizei sev un ģimenei atgādiniet, ka esat komanda. Komanda, kas darbojas kopā, un mērķis ir viens – būt veseliem un laimīgiem! Ģimenes un draugu veselīgs atbalsts un iedrošinājums var palīdzēt!

Svarīgas lietas, ko atcerēties:

• Runājiet! Pārrunājiet visu to, kas svarīgs. Risiniet situācijas, pirms konflikta veidošanās.
• Uzdodiet jautājumus un patiesi ieklausieties atbildēs un viens otrā.
• Esiet godīgi savās sajūtās, dalieties ar tām! Dalieties ar emocijām, sajūtām, kas saistāmas ar diabētu un ikdienu, kā arī ar dziļākām sajūtām (ne tikai pozitīvajām, bet arī ar tādām kā vainas sajūta, dusmas, bailes).
• Lēmumu pieņemšanā darbojaties kopā.
• Nosakiet reālas cerības / gaidas. Atcerieties, ka neviens nav perfekts!
• Centieties “iekāpt otra kurpēs” un saprast kā jūtas viņš.
• Palieciet mierīgs un klausieties, pirms reaģējat!

Veidi, kā atbalstīt tuvinieku ar cukura diabētu:

• Vispirms pacentieties uzzināt pēc iespējas vairāk par cukura diabētu, jo vairāk jūs zināt, jo vairāk varat palīdzēt.
• Izpratne par hipoglikēmijas un hiperglikēmijas simptomiem. Ir svarīgi, lai ģimene spētu atpazīt agrīnus zema vai paaugstināta cukura līmeņa asinīs simptomus un prastu atbilstoši rīkoties.
• Piedāvājiet norunāt tikšanos ar ārstu, vajadzības gadījumā izņemiet zāles no aptiekas u.tml. Tikai atcerieties, ka starp atbalsta sniegšanu un pilnīgu pārraudzību / kontroli ir smalka robeža.
• Veiciniet veselīgu ēšanu, atbalstiet veselīga uztura paradumus. Tas palīdzēs ne tikai tuviniekam, bet arī uzlabos jūsu veselību!
• Kopā nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm. Regulāras fiziskās aktivitātes ir tikpat svarīgas kā veselīgs uzturs, jo tās uzlabo pašsajūtu un veicina glikozes līmeņa asinīs uzlabošanos. Darboties kopā ir efektīvāk. Turklāt jums būs palielināta enerģija, mazāks stress un mazāks slimību attīstības risks.
• Esiet pozitīvi! Tas var izklausīties grūti, jo diabēta komplikācijas ir ļoti biedējošas un dzīvībai bīstamas. Tomēr jāpatur prātā, ka diabēta slimnieks par tām jau zina. Diabēta slimnieka draugiem, tuviniekiem un radiem vienmēr ļauties daudz pozitīvām sarunām un pozitīvam atbalstam. Ja vēlaties kontrolēt cukura līmeni – atturieties no stresa!

Cukura diabēts ir dzīvesveids, taču cilvēks, kurš sadzīvo ar diabētu, kā arī ģimene var un drīkst būt laimīgi! Sadarbojoties un atbalstot vienam, otru var sasniegt vairāk!

Šogad, lai palielinātu sabiedrības izpratni par diabēta ietekmi ģimenē, par ģimenes pozitīvo lomu diabēta ārstēšanā, aprūpē un profilaksē,  Pasaules Diabēta dienas tēma  ir “Diabēts un ģimene”

Ģimene ir pats svarīgākais cilvēka dzīvē un tieši ģimenē vispirms saņemam  rūpes, mīlestību un atbalstu. Ģimenē arī pats cilvēks iemācās rūpēties, mīlēt, sniegt palīdzību un atbalstu otram – ģimene iemāca rēķināties ar līdzcilvēkiem un interesēties par viņu domām, jūtām un vajadzībām. Kad ģimenē ienāk pacients ar cukura diabētu daudz kas ģimenes dzīvē varēs palikt kā iepriekš, taču vajadzēs arī mainīties.

Kā ģimenē, sabiedrībā jūtas persona ar diabētu? Kā jūtas ģimenes locekļi un sabiedrība kopumā ? Par cukura diabēta pacienta un līdzcilvēku emocionāliem aspektiem Latvijas Diabēta federācijas prezidente Dr Indra Štelmane  jautā Dr.   Dr. Ilonai Sprūģei, MBA, psihiatre SIA „Limbažu slimnīca”, VSAC „Rīga” un SIA „Premium Medical” un speciālistei.

Kā jūtas cukura diabēta pacients savā ģimenē un draugu, radinieku, kaimiņu, darba kolēģu lokā?

Jebkura hroniska slimība ir zaudējums, un cukura diabēta nav izņēmums. Pirmkārt, tas ir zaudējums, jo ikdienā no kaut kā ir jāatsakās, lai pievērstos glikozes kontrolei, medikamentu lietošanai, ēšanas ierobežojumiem, veselīgam dzīvesveidam, regulāri jāapmeklē ārsts un jāveic izmeklējumi, dažreiz ir jāārstējas slimnīcā. Tādēļ bieži jāizvērtē prioritātes. Otrkārt, arī organisma funkcijas ierobežojums ir zaudējums, līdz pat tam, ka slimības rezultātā var būt zaudēta redze, vesela sirds un asinsvadi, nieru funkcija, kāja.. Treškārt, zaudēta ir veselība. Iespējams, zaudētas arī noteiktas iespējas. Parādās vēl viena atkarība, no kuras neaizbēgt, atkarība no organisma fizioloģijas slimības iespaidā.

Jebkurš zaudējums ir jāizsēro. Sērošana sastāv no vairākām stadijām – šoka, nolieguma, dusmu, kaulēšanās, depresijas un pieņemšanas:

• Kad cilvēks uzzina par smagu slimību, var iestāties šoks un psihisks sastingums – cilvēks nenotic teiktajam, var sašaurināties apziņa, cilvēks var neuztvert citu teikto, tādēļ citiem, īpaši mediķiem, ir jāpārliecinās, kas ir saprasts no teiktā par analīžu rezultātiem.
• Noliegumu raksturo jau pats nosaukums – cilvēks domā, ka jūtas labi, ir apmulsis, nobijies, nepieņem nepatīkamos jaunumus, pietrūkst izpratnes par notiekošo. Tiek meklēti iemesli iespējamām analīžu kļūdām un attaisnojumi savai (bez)atbildīgajai rīcībai, vienlaikus izjūtot un meklējot savu vainu, tādēļ speciālistam uzmanīgi vajadzētu provocēt nākamo stadiju, tas ir, dusmas.
• Dusmu stadijā mēs parasti meklējam vainu gan sevī, gan visā apkārtējā pasaulē, arī ārstniecības darbinieki saņem daudz pārmetumu. Svarīgi ļaut izdusmoties un dusmu enerģiju lēnām virzīt risinājumu virzienā.
• Kaulēšanās stadijā cilvēks sāk sazināties ar citiem saslimušajiem, sāk runāt skaļāk par savām ciešanām, intensīvi meklē atbildes uz sev neskaidriem jautājumiem, pūlas izprast, kādēļ saslimis.
• Nonākot līdz realitātei, ka notikušo bieži nevar izmainīt, iestājas bezcerība, nomākums, izmisums, pat vienaldzība un dziļas bēdas (depresijas stadija), te svarīgi citiem vienkārši būt līdzās, lai veselības zaudējumu pieņemtu un varētu uzsākt darīt visu iespējamo labākai slimības kontrolei. Tas ir nepieciešams, lai varētu tālāk jēgpilni dzīvot kopā ar savu slimību.

Sēras ir fizioloģisks un normāls organisma process. Zaudējuma jēga labāk izprotama, ja to izdzīvo jeb izsēro. Sēras var par parādīties uzreiz vai novēloti, un katra posma garums katram indivīdam var būt atšķirīgs. Diemžēl sērošana var apstāties kādā no etapiem gadiem ilgi, neļaujot pieņemt zaudējumu un līdz ar to adaptēties dzīvei ar slimību. Katrai no stadijām ir savi uzdevumi, kas veicami, lai cilvēks tiktu galā ar zaudējumu, un turpinātu dzīvi jau citā, labākā kvalitātē. Vietā ir teiciens, ka„ viss, kas mūs nenogalina, tikai padara mūs stiprākus”. Sērošanas procesu pamana un arī izdzīvo apkārtējie, tai skaitā ģimene, emocionālas sāpes, vaina, neziņa, izmisums, dusmas, bailes ir visiem.

Kā jūtas ģimenes locekļi un sabiedrība kopumā, esot un dzīvojot kopā ar cukura diabēta pacientu?

Ar cukura diabēta ienākšanu ģimenes sistēmā tās ikdiena neizbēgami mainās. Cik gatava tam ir ģimene? Tuvinieki var būt ļoti nobijušies, norūpējušies, arī pārmetoši, dusmīgi. Tuvinieki var būt arī pārāk kontrolējoši, ierobežojot slimnieka autonomiju. Vienaldzība un atbalsta nesniegšana ir emocionāla vardarbība, un te būtu svarīgi saprast, vai tā nav radinieku aizsardzība no kaut kā. Kā sarunāties par slimību? Kādu atbalstu sniegt? Pirmais solis ir pajautāt tuviniekam, kādu palīdzību viņš vēlas no citiem, cik lielā mērā un cik bieži. Noderīga var būt ģimenes terapija – visas ģimenes saruna ar ģimenes psihoterapeitu. Katra indivīda izjūtas un vajadzības vislabāk palīdz saprast individuālā psihoterapija (psihodinamiskā psihoterapija, psihoanalītiski orientētā psihoterapija, psihoanalīze), jo cilvēka reakciju uz šādu krīzes situāciju galvenokārt nosaka viņa agrīnā dzīves pieredze.

Ģimenes un sabiedrības faktoru nozīmīgumu cukura diabēta menedžmentā uzsver starptautiskas vadlīnijas, tiek minēta pavisam jauna pieeja pacienta un sabiedrības (šaurākā nozīmē tā ir arī ģimene) attiecībās. Te lieli izaicinājumi ir laika, prasmju un resursu (ne)pieejamība cukura diabēta pacienta emocionālās labsajūtas nodrošināšanā, un tas, ka patreizējā veselības aprūpes politika ir vairāk orientēta uz produktivitāti, kas izmērāma ar biomedicīniskiem indikatoriem, atstājot pabērna lomā tik svarīgu aspektu kā cilvēcisks kontakts, individuāla attieksme, personalizēta medicīna (Joensen et al, 2018). Risinājums varētu būt arvien lielāka paša indivīda iesaistīšanās dialogā ar politikas veidotājiem, tādejādi ļaujot nepārtraukti izglītoties visiem – pacientiem un visām ieinteresētajām pusēm, no kā pacienta psihoemocionālā veselība ir atkarīga.

Psiholoģiskā palīdzība, tai skaitā psihoterapija un psihoanalīze, ir neaizstājamas ārstēšanas metodes diabēta menedžmentā. Tās var palīdzēt atrast līdzsvaru pacientam un visai viņa ģimenei starp adekvātu glikozes līmeņa kontroli ikdienā un normālu ģimenes rutīnu. Ģimene, kas ir atbalstoša un rūpējas par savu ģimenes locekli, bet nepārkāpjot robežas, var izdarīt daudz pacienta labā.

Hroniskas slimības faktu uztvert kā realitāti, no kuras neaizbēgt, tās gaitu un sarežģījumus kontrolēt, dalīties gan sāpīgās bēdās, gan „uzvarās” var palīdzēt arī pacientu tikšanās, grupu nodarbības, nometnes, arī pacientu radinieku atbalsta grupas, īpaši vecākiem, kam bērni slimo ar cukura diabētu.

Faktori, kas ietekmē emocionālos aspektus pie cukura diabēta, ir gan paša cilvēka individuālie faktori, gan ģimenes psihodinamiskie faktori, gan sabiedrības, veselības aprūpes sistēmas faktori un attieksme. Slimība ir kā pārbaudījums attiecībās pašam ar sevi, ar līdzcilvēkiem, tai skaitā ārsta – pacienta attiecībās. Šis pieredzētais pārdzīvojums varētu sniegt labāku iespēju kontrolēt savu slimības norisi un attālināt tās sarežģījumus.

Noslēgumā dažas atziņas labākai sadzīvošanai ar šo slimību visiem – gan indivīdam, gan viņa ģimenei:

1. Pieņemt slimību gan samierinoties, gan uztverot to kā jaunu pieredzi.
2. Pieņemt to, ka dzīve turpmāk būs atkarīga no slimības.
3. Meklēt un prasīt palīdzību. Veidot un uzturēt dialogu.
4. Veidot sev sociālo atbalsta sistēmu.
5. Tiekties uz labākām attiecībām ar ģimenes locekļiem, ar medicīnas darbiniekiem, pieņemot, ka auglīgai sadarbībai nepieciešama visu iesaistīšanās.
6. Dalīties ar citiem savā pieredzē, tā var būt kādam ļoti noderīga. Dalīšanās var mainīt visas sabiedrības attieksmi.

Kā ikgadu, arī šogad biedrība atzīmēs Pasaules Diabēta dienu, šoreiz – 3.novembrī.  No plkst.9-30 visi interesenti aicināti uz bezmaksas cukura, holesterīna, asinsspiediena un svara noteikšanu biedrības telpās Klaipēdas ielā 96A, Liepājā. Pēc mērījumu izvērtēšanas visi laipni gaidīti uz svinīgo daļu, jo šogad mūsu biedrībai ir arī jubileja – 25 gadi, kopš pastāv Liepājas Diabēta biedrība. Pēc svinīgās atklāšanas – lekcijas un sarunas pie kafijas tases.

Pasākums tapis, pateicoties Latvijas Diabēta federācijas līdzfinansējumam.

Nieres nodrošina organismam svarīgas funkcijas:

• Piedalās nemainīgas organisma iekšējās vides uzturēšanā, tās regulē sāļu līdzsvaru organismā, uzturot nemainīgu jonu koncentrāciju asinīs un šķidruma tilpumu. Nieres ir atbildīgas arī par asiņu vides pH uzturēšanu relatīvi nemainīgā līmenī.
• Piedalās asinsspiediena regulēšanā, jo nierēs veidojas enzīms renīns, kas var paaugstināt asinsspiedienu, ja tas ir pārāk zems.
• Izvada no organisma nevajadzīgās vielas, nofiltrējot tās no asinīm.
• Stimulē sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) veidošanos, jo tās ražo hormonu eritropoetīnu.

Ir divi svarīgākie nieru bojājumu iemesli – cukura diabēts un paaugstināts asinsspiediens.

• Cukura diabēts ir visbiežākais hronisku nieru slimību iemesls.
• Savukārt ilgstoši paaugstināts asinsspiediens (vairāk par 140/90 mm Hg), kas netiek efektīvi pazemināts, ir otras izplatītākais iemesls.

Kā papildus riska faktori hronisku nieru darbības traucējumu attīstībai ir:

• Dabiskie novecošanās procesi,
• Aptaukošanās,
• Ateroskleroze,
• Iedzimti nieru darbības traucējumi,
• Ilgstoša dažādu medikamentu (piemēram, aspirīna, un citu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu) un
• Alkohola lietošana,
• Ilgstoša atrašanās vietās, kur cilvēka organisms pakļauts indīgu ķīmisko savienojumu ietekmei u.c.

Hronisku nieru darbības traucējumu simptomi parasti ir nespecifiski, turklāt tie var būt novērojami tikai vēlīnā slimības stadijā: nogurums, bezmiegs vai citi miega traucējumi, biežāk rodas vajadzība apmeklēt tualeti, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, ēstgribas zudums, ādas krāsa var kļūt bāla, smagākos gadījumos var rasties arī krampji.

Ieteikumi, kā pasargāt savu organismu no nieru darbības traucējumu rašanās:

• Uzturā jālieto pietiekami daudz ūdens, jo tas ir ļoti nepieciešams pareizai nieru darbībai.
• Jāizvairās ilgstoši lietot medikamentus, ja tie tomēr ir nepieciešami, tad jākonsultējas ar ārstējošo ārstu par nepieciešamību regulāri pārbaudīt nieru darbību.
• Cilvēkiem ar dažādām hroniskām slimībām rūpīgi jāseko ārsta sniegtajiem dzīvesveida ieteikumiem, lai samazinātu iespējamo bojājumu attīstības risku.
• Jāatmet smēķēšana. Smēķēšana bojā asinsvadus, tā samazinot asins daudzumu, kas ieplūst nierēs. Tāpat smēķēšana pasliktina nieru slimību pacientu stāvokli, kā arī mazina atsevišķu medikamentu efektivitāti.
• Nepieciešams sastādīt uztura plānu – veselīgs ēšanas režīms, uzturā samazināt sāli un nātriju. Ēdienkartē pietiekamu daudzumu augļu un dārzeņu, kā arī produktus, kas satur vērtīgās omega-3 taukskābes, piemēram, lasi. Ierobežot sāls un olbaltumvielu patēriņu – šo produktu pārstrāde un izvadīšana rada nierēm papildu slodzi, turklāt pārmērīgs daudzums sāls paaugstina asinsspiedienu, nodarot kaitējumu nieru asinsvadiem.
• Nepieciešams regulāri sekot līdzi saviem asinsspiediena un glikozes līmeņa rādītājiem.
• Nepieciešama regulāra fiziskā aktivitāte un sekošana ķermeņa svaram. Fiziskās aktivitātes uzlabo ne vien figūru un pašsajūtu, bet arī veselību, tai skaitā nieru darbību.
• Nepieciešams 7 – 8 stundas kvalitatīva nakts miega.
• Profilaktiski var tikt lietots D vitamīns. Aktīvs dzīvesveids, veselīgs uzturs un rūpes par savu veselību palīdzēs aizkavēt dažādu slimību rašanos, kā arī uzlabos pašsajūtu un palielinās darbaspējas!

 

 

Galvenie sirds un asinsvadu slimību riska faktori ir:

• Paaugstināts glikozes līmenis asinīs;
• Paaugstināts asinsspiediens (augstāks par 140/85 mm Hg st.);
• Paaugstināts lipīdu (piemēram, zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna jeb ZBLH, triglicerīdu) daudzums asinīs.

Kā papildu riska faktori sirds un asinsvadu slimību attīstībā minami:

• Fizisko aktivitāšu trūkums;
• Virssvars;
• Stress;
• Pārāk liels alkohola patēriņš;
• Smēķēšana.

Mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts ķermeņa svars, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis asinīs, kā arī smēķēšana kombinācijā ar paaugstinātu cukura līmeni asinīs veicina aterosklerozes attīstību, tādējādi izraisot asinsvadu “aizkaļķošanos” un sašaurinājumu jeb stenožu attīstību.

Sašaurinājumi var rasties jebkuros ķermeņa asinsvados, taču bieži tie attīstās sirds vainagartērijās jeb koronārajās artērijās. To sauc par koronāro sirds slimību – rezultātā veidojas nepietiekama skābekļa apgāde sirds muskulim, kas var izraisīt slodzes stenokardiju (sāpes krūtīs slodzes laikā), miokarda infarktu, kad bojātais asinsvads pilnīgi nosprostojas un izraisa sirds muskuļaudu atmiršanu jeb nekrozi vai pat pēkšņu nāvi.

Sirds slimību simptomi:

• Sāpes vai diskomforts krūšu rajonā;
• Reiboņu lēkmes;
• Žokļa, muguras, roku vai vēdera sāpes;
• Lēni dzīstoši iegriezumi un brūces;
• Viena sāna tirpoņa vai vājums;
• Sāpes kājās, kas var pāriet pēc atpūtas;
• Aizdusa;
• Svīšana vai reiboņi;
• Tūskas;
• Nogurums u.c.

Biežāk sastopamās sirds un asinsvadu slimības pakāpeniski attīstās vairāku gadu laikā, līdz ar to ir jāpievērš uzmanība simptomiem, kuri var savlaicīgi brīdināt par slimības attīstību!

Profilakses pasākumi sirds veselība saglabāšanai

Labākais veids, kā novērst sirds slimību risku – rūpes par sevi un savu veselības stāvokli, un atbilstoša diabēta kontrole!

• Zināt sirds un asinsvadu slimību un cukura diabēta riska faktorus un, ja nepieciešams, veikt dzīvesveida izmaiņas un lietot atbilstošus medikamentus. Lielākā daļa cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību riska faktoru ir ietekmējami – tātad tos ir iespējams samazināt, vai arī no tiem var atbrīvoties pavisam.
• Smēķēt – kategoriski aizliegts!!! Smēķēšana paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu, bojā artēriju sieniņas. Pārtraucot smēķēšanu, gada laikā sirds un asinsvadu slimību un insulta risks samazinās divas reizes.
• Kontrolēt cukura līmeni asinīs! Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku, glikētā hemoglobīna (HbA1c) līmenim cilvēkiem ar cukura diabētu ir jābūt <7,0 %.
• Kontrolēt holesterīna līmeni asinīs! Cilvēkiem ar cukura diabētu un ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) jeb “sliktā holesterīna” līmenim ir jābūt <1,8 mmol/l vai arī tas ir jāsamazina par 50 % no sākotnējā ZBLH līmeņa, ja tas ir 1,8–3,5 mmol/l. Cilvēkiem ar cukura diabētu un augstu sirds un asinsvadu slimību risku ZBLH mērķis ir <2,6 mmol/l vai tā samazināšana par 50 %, ja sākotnējais ZBLH ir 2,6–5,1 mmol/l. Sirds un asinsvadu slimību riska pakāpi katram cilvēkam ārsts nosaka individuāli.
• Kontrolēt asinsspiedienu! Vesela cilvēka asinsspiedienam ir jābūt <120/80 mm/Hg. Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku cilvēkiem ar cukura diabētu, asinsspiedienam ir jābūt <140/85 mm/Hg. Lai mazinātu asinsspiedienu, ir jāatmet smēķēšana, jāsamazina sāls patēriņš uzturā, jāpalielina fiziskās aktivitātes, jāsamazina svars. Asinsspiediena samazināšanai var būt nepieciešami medikamenti.
• Iemācīties tikt galā ar stresu! Nepieciešama atpūta un kvalitatīvs miegs. Relaksācijas pasākumi. Tas harmonizē un līdzsvaro. Samazinoties stresa hormonu līmenim, mazinās veselības riski.
• Fiziskas aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā! Enerģiskas pastaigas un fiziski vingrinājumi nozīmīgi samazina ne tikai svaru, bet arī sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Ir svarīgi aktīvi kustēties, ātri iet vai skriet lēnā tempā (tā, lai var sarunāties ar blakus skrienošo) vismaz 30 minūtes dienā!
• Uzturēt veselīgu svaru! Liekais svars un aptaukošanās ir nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību, kā arī cukura diabēta riska faktors. Aprēķināt ķermeņa masas indeksu var, izmantojot formulu: ĶMI = svars (kg) / augums (m)2. Ja indekss ir 18,5–24,99, cilvēkam ir normāla ķermeņa masa. Ja 25–29,99, cilvēkam ir lieka ķermeņa masa. Ja virs 30 – cilvēkam ir aptaukošanās, kas nopietni apdraud sirds un asinsvadu veselību un pat dzīvību!
• Ēst mazāk un gudrāk! Uzturā vairāk jālieto dārzeņi, augļi, treknas jūras zivis, pilngraudu produkti, liesa gaļa, piena produkti ar pazeminātu(!) tauku saturu. Jāizvairās no treknas gaļas, pilnpiena un trekniem piena produktiem, kūkām, smalkmaizītēm un produktiem ar palielinātu cukura daudzumu. Jāsamazina sāls patēriņš! Labāk ēst mazāk nekā par daudz! 6–8 glāzes šķidruma dienā! Ja lieto alkoholu, tad – kvalitatīvu un nelielos daudzumos!