Galvenie sirds un asinsvadu slimību riska faktori ir:
- Paaugstināts glikozes līmenis asinīs;
- Paaugstināts asinsspiediens (augstāks par 140/85 mm Hg st.);
- Paaugstināts lipīdu (piemēram, zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna jeb ZBLH, triglicerīdu) daudzums asinīs.
Kā papildu riska faktori sirds un asinsvadu slimību attīstībā minami:
- Fizisko aktivitāšu trūkums;
- Virssvars;
- Stress;
- Pārāk liels alkohola patēriņš;
- Smēķēšana.
Mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts ķermeņa svars, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis asinīs, kā arī smēķēšana kombinācijā ar paaugstinātu cukura līmeni asinīs veicina aterosklerozes attīstību, tādējādi izraisot asinsvadu “aizkaļķošanos” un sašaurinājumu jeb stenožu attīstību.
Sašaurinājumi var rasties jebkuros ķermeņa asinsvados, taču bieži tie attīstās sirds vainagartērijās jeb koronārajās artērijās. To sauc par koronāro sirds slimību – rezultātā veidojas nepietiekama skābekļa apgāde sirds muskulim, kas var izraisīt slodzes stenokardiju (sāpes krūtīs slodzes laikā), miokarda infarktu, kad bojātais asinsvads pilnīgi nosprostojas un izraisa sirds muskuļaudu atmiršanu jeb nekrozi vai pat pēkšņu nāvi.
Sirds slimību simptomi:
- Sāpes vai diskomforts krūšu rajonā;
- Reiboņu lēkmes;
- Žokļa, muguras, roku vai vēdera sāpes;
- Lēni dzīstoši iegriezumi un brūces;
- Viena sāna tirpoņa vai vājums;
- Sāpes kājās, kas var pāriet pēc atpūtas;
- Aizdusa;
- Svīšana vai reiboņi;
- Tūskas;
- Nogurums u.c.
Biežāk sastopamās sirds un asinsvadu slimības pakāpeniski attīstās vairāku gadu laikā, līdz ar to ir jāpievērš uzmanība simptomiem, kuri var savlaicīgi brīdināt par slimības attīstību!
Profilakses pasākumi sirds veselība saglabāšanai
Labākais veids, kā novērst sirds slimību risku – rūpes par sevi un savu veselības stāvokli, un atbilstoša diabēta kontrole!
- Zināt sirds un asinsvadu slimību un cukura diabēta riska faktorus un, ja nepieciešams, veikt dzīvesveida izmaiņas un lietot atbilstošus medikamentus. Lielākā daļa cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību riska faktoru ir ietekmējami – tātad tos ir iespējams samazināt, vai arī no tiem var atbrīvoties pavisam.
- Smēķēt – kategoriski aizliegts!!! Smēķēšana paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu, bojā artēriju sieniņas. Pārtraucot smēķēšanu, gada laikā sirds un asinsvadu slimību un insulta risks samazinās divas reizes.
- Kontrolēt cukura līmeni asinīs! Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku, glikētā hemoglobīna (HbA1c) līmenim cilvēkiem ar cukura diabētu ir jābūt <7,0 %.
- Kontrolēt holesterīna līmeni asinīs! Cilvēkiem ar cukura diabētu un ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) jeb “sliktā holesterīna” līmenim ir jābūt <1,8 mmol/l vai arī tas ir jāsamazina par 50 % no sākotnējā ZBLH līmeņa, ja tas ir 1,8–3,5 mmol/l. Cilvēkiem ar cukura diabētu un augstu sirds un asinsvadu slimību risku ZBLH mērķis ir <2,6 mmol/l vai tā samazināšana par 50 %, ja sākotnējais ZBLH ir 2,6–5,1 mmol/l. Sirds un asinsvadu slimību riska pakāpi katram cilvēkam ārsts nosaka individuāli.
- Kontrolēt asinsspiedienu! Vesela cilvēka asinsspiedienam ir jābūt <120/80 mm/Hg. Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku cilvēkiem ar cukura diabētu, asinsspiedienam ir jābūt <140/85 mm/Hg. Lai mazinātu asinsspiedienu, ir jāatmet smēķēšana, jāsamazina sāls patēriņš uzturā, jāpalielina fiziskās aktivitātes, jāsamazina svars. Asinsspiediena samazināšanai var būt nepieciešami medikamenti.
- Iemācīties tikt galā ar stresu! Nepieciešama atpūta un kvalitatīvs miegs. Relaksācijas pasākumi. Tas harmonizē un līdzsvaro. Samazinoties stresa hormonu līmenim, mazinās veselības riski.
- Fiziskas aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā! Enerģiskas pastaigas un fiziski vingrinājumi nozīmīgi samazina ne tikai svaru, bet arī sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Ir svarīgi aktīvi kustēties, ātri iet vai skriet lēnā tempā (tā, lai var sarunāties ar blakus skrienošo) vismaz 30 minūtes dienā!
- Uzturēt veselīgu svaru! Liekais svars un aptaukošanās ir nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību, kā arī cukura diabēta riska faktors. Aprēķināt ķermeņa masas indeksu var, izmantojot formulu: ĶMI = svars (kg) / augums (m)2. Ja indekss ir 18,5–24,99, cilvēkam ir normāla ķermeņa masa. Ja 25–29,99, cilvēkam ir lieka ķermeņa masa. Ja virs 30 – cilvēkam ir aptaukošanās, kas nopietni apdraud sirds un asinsvadu veselību un pat dzīvību!
- Ēst mazāk un gudrāk! Uzturā vairāk jālieto dārzeņi, augļi, treknas jūras zivis, pilngraudu produkti, liesa gaļa, piena produkti ar pazeminātu(!) tauku saturu. Jāizvairās no treknas gaļas, pilnpiena un trekniem piena produktiem, kūkām, smalkmaizītēm un produktiem ar palielinātu cukura daudzumu. Jāsamazina sāls patēriņš! Labāk ēst mazāk nekā par daudz! 6–8 glāzes šķidruma dienā! Ja lieto alkoholu, tad – kvalitatīvu un nelielos daudzumos!
