Diabēta slimniekiem jāpievērš liela uzmanība savām pēdām un to stāvoklim, jo līdz pat 50% 2. tipa diabēta slimnieku ir diabētiskā neiropātija un pēdas ar augstu komplikāciju risku. Diabētiskās pēdas veidojas, kombinējoties sliktai asinsritei un neiropātijai.
Diabētiskā neiropātija var izraisīt nejūtīgumu vai nespēju just sāpes, karstumu un aukstumu. Diabēta slimniekiem ar neiropātiju var izveidoties sīkas brūces, tulznas, izgulējumi, kurus slimnieks nejūt. Ja šie sīkie savainojumi netiek ārstēti, var rasties komplikācijas un novest pie čūlām vai pat amputācijas. Neiropātija var izraisīt arī īkšķa deformācijas, āmurveida pirkstus un Šarko pēdas.
Paralēli diabēts bieži vien noved pie perifēro asinsvadu slimības, kas kavē cilvēka asinsriti. Artērijas sašaurinās, tas bieži noved pie nozīmīgi samazinātas asinsrites kāju lejas daļā un pēdās. Vāja asinscirkulācija veicina diabētiskās pēdas problēmas samazinot skābekļa un barības vielu piegādi ādai un citiem audiem, tāpēc brūces dzīst slikti. Vāja asinsrite var izraisīt arī pēdu pietūkumu un ādas sausumu, tā kavē dzīšanas procesus, un tas var novest pie čūlām, infekcijām un citām nopietnām pēdu problēmām.
Pēdu problēmu profilakse diabēta slimniekiem ir īpaši svarīga. Katru gadu vairāk kā miljonam cilvēku tiek amputēta kāja diabētiskās neiropātijas dēļ, tas nozīmē, ka katras 30 sekundes kāds cilvēks zaudē kāju.
Pēdas bojājums cukura diabēta pacientiem visbiežāk attīstās tad, ja vienlaikus pastāv vairāki riska faktori:
- diabētiskā perifērā sensorā neiropātija,
- trauma un mikrotraumatizācija (nepiemēroti apavi, staigāšana bez apaviem, svešķermenis apavos),
- perifēro artēriju okluzīvā slimība,
- pēdas locītavu deformācija,
- anamnēzē pēdas čūla un/vai amputācija,
- palielināts plantārais spiediens,
- ierobežots pēdas locītavas kustīgums,
- slikta CD metabolā kompensācija,
- liels CD ilgums,
- pasliktināta redze vai aklums,
- hroniska nieru mazspēja,
- gados vecāki pacienti ar CD,
- slikta līdzestība,
- zems sociāli ekonomiskais stāvoklis: zems izglītības, vidējo ienākumu līmenis.
Profesionāla diabēta pēdas aprūpe sevī ietver pacieta un aprūpes komandas (podologs, endokrinologs, ķirurgs, diabēta aprūpes māsa, māsa, ģimenes ārsts u.c.) efektīvu sadarbību.
Visu diabēta pacientu pēdām jāveic profilaktiska pārbaude vismaz reizi gadā (pie speciālista – podologa). Ja ir izteikti riska faktori, diabēta slimnieka pēdas jāpārbauda daudz biežāk (reizi mēnesī līdz reizi pusgadā).
Tas, ka bieži vien, pacientam nav sūdzību, vēl nenozīmē, ka nav attīstījušies pēdas bojājumi — var būt neiropātija, perifērisko asinsvadu slimība vai pat čūla, kas neizraisa pacientam nekādus subjektīvus simptomus. Obligāta ir abu pēdu apskate, novērtēšana un bojājumu konstatēšana.
Vienkārša ikdienas pēdu kopšana var pasargāt no nopietnām problēmām:
- Cukura līmeņa asinīs regulāra un atbilstoša kontrole.
- Pēdu pārbaude katru dienu – Var būt problēmas, par kurām pacients nezina. Abu (!) pēdu apskate, novērtēšana un sekojošu bojājumu konstatēšana. Jāpārbauda: ādas stāvoklis, svīšana vai tās zudums, pēdas velve, temperatūra, pulss, locītavu kustīgums un gaita. Jāpārliecinās, vai nav radušies šādi bojājumi: infekcija, čūlas, tulznas, bullas, deformācija, muskuļu hipotrofija, vai uz pēdām nav brūces, sarkani plankumi, pietūkums vai iekaisuši nagi. Jāveic arī apavu apskate. Pēdu pārbaudei jākļūst par ikdienas sastāvdaļu. Ja ir grūtības noliekties pie pēdām, izmantot spoguli vai jāpalūdz kādam ģimenes loceklim apskatīt pēdas. Ja brūce, tulzna, sasitums nesāk sadzīt pēc vienas dienas, nekavējoties jāgriežas pie ārstējošā ārsta.
- Mazgāt pēdas katru dienu. Mazgāt pēdas siltā, nevis karstā ūdenī. Nemērcēt pēdas, jo āda pēc tam kļūs sausa. Pirms vannošanās vai dušas jāpārbauda ūdens, lai tas nav par karstu, izmantojot termometru vai elkoni. Labi nožāvēt pēdas arī starp pirkstiem. Lai uzturētu pirkststarpas sausas var izmantot talka pūderi.
- Uzturēt ādu, mīkstu un gludu.
- Vienmēr nēsāt zeķes un kurpes. Nestaigāt basām kājām pat telpās! Ir ļoti vienkārši uzkāpt uz kaut kā tāda, kas var savainot pēdas. Vienmēr kurpēs nēsāt bez vīļu zeķes, lai izvairītos no tulznām un noberzumiem. Zeķēm jābūt no materiāla, kas aizvada mitrumu prom no ādas. Vienmēr pārbaudīt kurpju iekšpuses pirms tās uzvilkt. Nēsāt kurpes, kas der un labi pasargā pēdas. Pareizi apavi un ortopēdiskās zolītes ir ļoti nozīmīgas, rūpējoties par diabēta pacienta pēdām. Ortopēdiskajām zolītēm jāmazina spiediens uz pēdas pārslogotajām vietām, kur ir liels risks attīstīties čūlām. Diabēta pacienta apaviem jānodrošina šādi aizsardzības elementi: augsta un plata telpa pirkstu apvidū, izņemamas zolītes, lai būtu iespējams ievietot ortopēdiskās zolītes, stingras papēžu kapes atbalstam un stabilitātei un atvieglots pēdas pārvēliens iešanas laikā. Vidēji augsts, stabils papēdis (3—4 cm), gatavoti no ādas vai cita gaisu caurlaidīga materiāla. Ilgstošai valkāšanai nav piemēroti gumijas vai sintētiska materiāla apavi. Īpaši bīstami ir tieši šaurie un seklie apavi. Tie nospiež pēdu, traucē tās kustības iešanas laikā. Diabēta pacientiem nav ieteicamas arī kurpes bez siksniņām un kapes. Cukura diabēta pacientiem ieteicams valkāt kokvilnas zeķes ar sintētikas saturu mazāk par 30%. Zeķes nedrīkst būt pārāk ciešas, augšmalas valnīšiem jābūt brīviem, lai neradītu nospiedumus. Pacientam jāatgādina, ka zeķes jāmaina katru dienu. Diabētiskās pēdas aizsardzībai nepieciešamas arī bez vīļu zeķes, kas nerada spiedienu, jo apņem kāju, kopējot pēdas, locītavas un kājas formu. Ieteicamas speciālās dubultās diabētiskās zeķes bez iekšējām šuvēm un ar atsevišķām kabatiņām katram pirkstam.
- Pasargāt pēdas no karstuma un aukstuma – vienmēr nēsāt kurpes pludmalē un uz karstas ietves. Vasarā uz pēdu virspusēm lietot pretiedeguma krēmu ar aizsargfiltru, lai pasargātu pēdu virspuses no saules. Nelikt pēdas tuvu radiatoriem un atklātai ugunij. Nelietot karsta ūdens pudeles vai termoforus pēdu sildīšanai. Ja salst kājas, naktī nēsāt bez vīļu zeķes. Aukstā laikā regulāri pārbaudīt pēdas, lai pasargātu tās no apsaldējumiem.
- Uzturēt asinsriti pēdās. Pacelt pēdas, kad sēž. Kustināt kāju pirkstus, nostiept un atliekt pēdas, lai uzlabotu asinsriti pēdās un kājās. Ilgstoši nekrustot kājas, nenēsāt ciešas zeķes, elastīgās vai gumijas saites ap kājām. Diabēta slimnieki nedrīkst nēsāt izstrādājumus, kas var traucēt asinsriti. Nesmēķēt, jo smēķēšana samazina asins plūsmu pēdās. Ja ir augsts asinsspiediens vai holesterīna līmenis asinīs, ievērot ārsta noradījumus, lai tos samazinātu.
- Būt aktīvam. Sadarbībā ar ārstu vai fizioterapeitu izvēlēties vingrojumu programmu, kas ir piemērota. Iešana, dejošana, peldēšana un riteņbraukšana ir aktivitātes, kas ir pēdām saudzīgas. Izvairīties no aktivitātēm, kas pārmērīgi noslogo pēdas, piemēram, skriešana un lēkšana. Vienmēr iekļaut neilgu iesildīšanās un atsildīšanās periodu. Nēsāt aizsargājošus sporta apavus, kas labi der un nodrošina labu atbalstu.
- Imunitāti nostiprinoši pasākumi — sabalansēts uzturs, aktīvs dzīvesveids, līdzsvarots darba/atpūtas (miega) režīms, pietiekams vitamīnu, mikroelementu daudzums.
- Regulāri konsultēties ar ārstu.